Par laimīgu vistu olām!
Jau vairākus gadus mūsu ģimene ir pilnībā atteikusies no sprostos dēto vistu olām. Kāpēc? Man tas liekas pavisam loģiski – ar saviem iepirkšanās paradumiem varam kaut nedaudz uzlabot dzīvnieku dzīves kvalitāti un neatbalstīt cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem. Esmu pārliecināta, ka mēs visi ikdienā nemitīgi balsojam par to, kas notiek mums apkārt. Pat, ja to nedarām ar vārdiem, mēs balsojam ar savu maciņu. Un vēl man liekas, ka, jo laimīgākas vistas, jo gardākas un vērtīgākas olas.
Šajā Lieldienu laikā organizācija Dzīvnieku Brīvība rīko akciju Atbrīvo!, lai vērstu mūsu uzmanību vistu dzīves apstākļiem sprostos un aicinātu mūs mainīt savus iepirkšanās paradumus. Ar prieku atbalstu un pievienojos šai akcijai!
Lasi tālāk, lai uzzinātu, kā veikalos izvairīties no sprostos dētām vistu olām un mazliet izglīto sev par to, kas patiesībā notiek vistu sprostos.
Visā Eiropas Savienībā ir vienots olu marķējums, kas tiek izmantots arī Latvijā. Uz katras olas ir uzdrukāts kods – pirmais cipars norāda dējējvistu turēšanas metodi. Jo tas ir mazāks, jo labvēlīgākos apstākļos vista dzīvojusi:
0 – olas nāk no bioloģiskas saimniecības;
1 – brīvās turēšanas apstākļos dētas olas;
2 – kūtī dētas olas;
3 – sprostos dētas olas.
Sprosti, Nr.3
Pēc PVD reģistrēto dējējvistu novietņu skaita datiem, 2020. gadā Latvijā ir bijuši 3 miljoni dējējvistu. 81% no viņām tiek turētas šauros metāla režģu krātiņos – sprostos.
Īsumā par sprostu problemātiku:
1. Vistas dzīvo metāla sprostos, stāvot uz režģa grīdas, ar ~A4 lapas platību katrai vistai. Vienā sprostā ir līdz pat 80 vistām;
2. Sprostos ir liegta teju jebkāda instinktīvā uzvedība – vistas nevar pērties smiltīs, kašņāt zemi, veidot bara hierarhiju, gulēt uz laktas, dēt olas privāti un veikt citas darbības, kas viņām ir instinktīvi svarīgas;
3. Mazkustība izraisa kaulu trauslumu un deformācijas, veicina izteiktu agresiju un pat kanibālismu;
4. Sprostu sistēmas ir izvietotas 4-12 stāvos, ko ir grūti pārskatīt, tāpēc nereti mirušie putni paliek nedēļām ilgi sprostos kopā ar dzīvajiem;
5. Vairumā gadījumu vistām tiek veikta knābju daļēja amputēšana bez anestēzijas, lai mazinātu traumas, kas rodas, vistām saspiestībā un stresā neizbēgami knābājot citai citu;
6. Vistas nekad netiek ārā no sprosta, neredz saules gaismu, nejūt zemi zem kājām, neelpo svaigu gaisu;
7. Sprostos ir labvēlīga vide infekciju izplatībai - nepareizi nogriezto knābju, aplauzto nagu, traumēto kāju, saknābtās miesas, ērču un kopumā novājinātās imūnsistēmas dēļ.
Taču ir kādas lieliskas ziņas – 2021. gada sākumā Ziemeļeiropas lielākais olu ražotājs, Balticovo, ir paziņojis par atteikšanos no dējējvistu turēšanas sprostos! Balticovo fermās cieš 88% no visām sprostos turētajām dējējvistām Latvijā.
Kāpēc Balticovo veica šādu lēmumu?
Apmēram 80 dzīvnieku aizsardzības organizācijas vairāk nekā 60 valstīs strādā pie vienota mērķa – dējējvistu atbrīvošanas no sprostiem, īstenojot pretsprostu kampaņu. Šīs organizācijas ir apvienojušās vienotā koalīcijā Open Wing Alliance, ko Latvijā pārstāv biedrība Dzīvnieku brīvība.
Neapšaubāmi – dējējvistu turēšana ārpus sprostiem straujiem soļiem kļūst par jauno minimālo labturības standartu. Eiropā vien dažu gadu laikā vairāk nekā 1000 uzņēmumu ir pieņēmuši sociālās atbildības politikas atteikties no sprostos dētu olu izmantošanas. Piemēram, Latvijā līdzīgu lēmumu ir pieņēmuši visi lielākie mazumtirdzniecības veikalu tīkli – Rimi, Maxima, Mego, Vesko, top!, Citro u.c. Turklāt atvērto petīciju ir parakstījuši vairāk nekā 16 100 cilvēku, aicinot uzņēmumus atteikties no sprostos dētu olu izmantošanas.
Kādas ir alternatīvas un to atšķirības no sprostiem?
Kūtis, Nr.2
1. Vistas ir ārpus sprostiem – tas ir viss svarīgākais. Kūtīs viņas var staigāt pa zemi, iztaisnot muguru, izplest spārnus – veikt absolūti primitīvas darbības, kas katrai dzīvai būtnei ir svarīgas;
2. Lielāka dzīves platība, kas vistām sniedz arī iespēju aizbēgt no potenciālā agresora;
3. Kašāties pakaišos, gulēt uz laktas un dēt olas privāti – kūtīs vistas var veikt sev svarīgās darbības.
Brīvās turēšanas apstākļi, Nr.1
Papildu kūts uzlabojumiem, brīvajos apstākļos vistām ir iespēja iziet āra teritorijā – ieelpot svaigu gaisu, pasildīties saulē, kašņāties zālē un zemē.
Bioloģiskie turēšanas apstākļi, Nr.0
Vistu dzīves ir līdzīgas kā brīvajos apstākļos, taču tām ir lielāka, līdz ar to vēl brīvāka dzīves platība, kā arī viņas saņem bioloģisko pārtiku.
Vairāk informācijas par dējējvistu labturību dažādos turēšanas apstākļos pieejama šajā apskatā.
Vairāk informācijas par dējējvistu dzīvi un problemātiku industriālajās fermās pieejama šajā apskatā.
Aicinu ikvienu pievienoties šai akcijai Lieldienās un ikdienā – balsosim ar saviem maciņiem par pārmaiņām un laimīgu vistu olām!
Informatīvo tekstu sagatvojusi organizācija Dzīvnieku Brīvība.