Tomātu zupa ir viens no tiem ēdieniem, kuram ir tik variāciju, cik uz pasaules cilvēku. Un droši vien, ka visas variācijas ir garšīgas. Vai vismaz kaut cik ēdamas. Un priekš manis tomātu zupa laikam ir viens no tiem ēdieniem, ar kuriem man visvairāk patīk "spēlēties" – mainot garšvielas, augu krējumus vai pienus, pievienotos dārzeņus, asuma pakāpi, dažādas piedevas utt. Jo baziliks nav vienīga garšviela, kas sader ar tomātiem.
Tad, lūk, te ir mana līdz šīm mīļākā tomātu zupas versija. Nav jau nekāds noslēpums, ka man garšo pikants un jūtami garšvielains ēdiens, un šī zupa nav izņēmums. Kā šodien teica mans draugs Juris – šitai zupai laikam pielikta tā īpašā garšviela, kas liek to gribēt ēst vēl un vēl. Nezinu, kas tā par garšvielu, bet šīs ir manas pusdienas jau trešo dienu pēc kārtas un galīgi neapnīk.
Pasniegšanai: