Pirms kādiem trīs gadiem, kad ar vīru (toreiz vēl draugu) sākām interesēties par ēst gatavošanu, man augstākā pavārmāksla likās mocarellas maizītes ar pesto un cepta vistas fileja. Jā, labi, nevar jau teikt, ka mocarellas maizītes un vistas fileja ir kaut kāda galīgi niecīga maltīte, bet tas bija laiks, kad sāku atklāt ēst gatavošanas plašumus, sapratu, ka ir daudz vairāk garšvielu kā sāls, pipari un karija pulveris, kā arī sāku domāt, ka varbūt zupu uzvārīt varētu nebūt nemaz tik sarežģīti. Skatoties, kā mamma rosās ap tiem zupas katliem, vienmēr domāju, ka, lai izvārītu zupu, jābūt apveltītam ar kādām īpašām spējām. Tas bija toreiz. Tagad zupas ir mans vismīļākais ēdiens, ko gatavot. Arī ēst.
Piedāvāju jums izmēģināt zupu, kuru gatavoju brīžos, kad aptrūkstas ideju, vai arī "kad mājās nekā nav". Ar "nekā nav" es, protams, domāju lēcas un pāris dārzeņus.
Apmēram 5-6 cilvēkiem: