Man bērnībā ļoti, ļoti negaršoja bietes. Nu tā, ka ļoti. Auksto zupu vienmēr ēdu tikai balto, un biešu zupa vispār nebija manā radarā, līdz jau biju stipri pāri 20 gadu vecumam. Labi, ka es izaugu un sapratu, ka bietes ir nereāli garšīgas.
Manas attiecības ar bietēm sākās studiju laikā, kad piemājas Rimi pusdienās sāku pirkt kartupeļus un tiem klāt biešu – siera salātus ar majonēzi. Vispār nesaprotu, kāpēc. Laikam draudzene teica, ka baigi labie un man vajag pagaršot. Mmm, atmiņas. Kā jau zinām, ar sieru un majonēzi var apēst pat čību, tāpēc bietes vairs nelikās kaut kas neēdams. Tā soli pa solītim, līdz esmu nonākusi vietā, kur bietes ir kļuvušas par manu labāko draugu. Zupās, marinētas, salātos, svaigas, sulā, ceptas krāsnī – vienalga kā, es tās apēdīšu.
Šī zupa ir īsts komforta ēdiens. Man tā kārojas bieži un par laimi garšo arī manam trīsgadniekam (viņš gan sākumā teiks, ka negaršo, bet neticiet visam, ko trīsgadnieki saka). Ja nu arī jums vajag garšīgu komfortiņu, tad nododu jums savu mīļo zupas recepti.
- 2 sīpoli
- 1 kg biešu (4 nelielas bietītes)
- 2 nelieli burkāni
- Eļļa cepšanai
- 1 tējkarote kaltēta oregano
- 1/2 tējkarotes kaltēta timiāna
- 1 mazā bundža konservētu tomātu
- 250 g kartupeļu
- 70 g kvinojas
- 1 mazā bundža konservētu sarkano pupiņu
- ~2 L dārzeņu buljona
- Sula no 1/4 citrona
- Sāls pēc garšas
- Sīpolus sakapā, bietes un burkānus nomizo un sarīvē uz rupjās rīves.
- Katlā sakarsē mazliet eļļas un liec cepties dārzeņus. Cep, ik pa laikam apmaisot, apmēram 10 – 15 minūtes.
- Pievieno katlā garšvielas, konservētos tomātus, kubiņos sagrieztus kartupeļus, kvinoju, noskalotas sarkanās pupiņas un buljonu.
- Samaisi un vāri apmēram 20 minūtes, līdz kvinoja gatava un kartupeļi mīksti.
- Pieregulē zupas šķidrumu – ja zupa šķiet par biezu, pielej vēl nedaudz buljonu vai ūdeni.
- Beigās pievieno citrona sulu un sāli. Izmaisi un pasniedz arsvaigiem zaļumiem.